Valsts statistikas birojs: Valsts ekonomika atkopjas un uzlabojas

Aprīlī rūpniecības pievienotā vērtība virs noteiktā apjoma pieauga par 6,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir par 2,2 procentpunktiem straujāk nekā pagājušajā mēnesī; pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija 0,97 %. Visās trijās kategorijās ieguves rūpniecības pievienotā vērtība palielinājās par 2,0 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, apstrādes rūpniecības – par 7,5 %, bet elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes un ūdens ražošanas un piegādes – par 5,8 %. Iekārtu ražošanas pievienotā vērtība palielinājās par 9,9 %, kas ir par 3,9 procentpunktiem straujāk nekā pagājušajā mēnesī; augsto tehnoloģiju ražošanas pievienotā vērtība palielinājās par 11,3 %, kas ir par 3,7 procentpunktiem straujāk. Pēc ekonomiskā veida valsts holdinga uzņēmumu pievienotā vērtība palielinājās par 5,4 %, akciju sabiedrību – par 6,9 %, ārvalstu uzņēmumu no Honkongas, Makao un Taivānas – par 6,2 % un privāto uzņēmumu – par 6,3 %. Pēc produkcijas 3D drukas iekārtu, jaunu enerģijas transportlīdzekļu un integrēto shēmu izstrādājumu ražošanas apjoms palielinājās attiecīgi par 55,0%, 39,2% un 31,9%. No janvāra līdz aprīlim rūpniecības uzņēmumu, kas pārsniedz noteikto lielumu, pievienotā vērtība pieauga par 6,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir par 0,2 procentpunktiem straujāk nekā janvārī-martā. Aprīlī ražošanas iepirkumu menedžeru indekss bija 50,4%, bet korporatīvās ražošanas un uzņēmējdarbības prognožu indekss - 55,2%. No janvāra līdz martam rūpniecības uzņēmumu, kas pārsniedz noteikto lielumu, kopējā peļņa valstī sasniedza 1505,5 miljardus juaņu, kas ir par 4,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Aprīlī valsts pakalpojumu sektora ražošanas indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 3,5 %. Nozaru dalījumā informācijas pārraides, programmatūras un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, līzinga un uzņēmējdarbības pakalpojumu, finanšu, transporta, uzglabāšanas un pasta pakalpojumu ražošanas indeksi pieauga attiecīgi par 10,8 %, 6,1 %, 5,4 % un 4,3 %, sasniedzot attiecīgi par 7,3, 2,6, 1,9 un 0,8 procentpunktiem ātrāk nekā pakalpojumu nozares ražošanas indekss. No janvāra līdz aprīlim valsts pakalpojumu sektora ražošanas indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 5,0 %. No janvāra līdz martam pakalpojumu uzņēmumu, kas pārsniedz noteikto lielumu, darbības ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8,5 %. Aprīlī pakalpojumu sektora uzņēmējdarbības aktivitātes indekss bija 50,3 %, bet pakalpojumu sektora uzņēmējdarbības aktivitātes prognožu indekss — 57,4 %. Starp tiem dzelzceļa transporta, autotransporta, pasta pakalpojumu, telekomunikāciju, radio un televīzijas, kā arī satelītu pārraides pakalpojumu uzņēmējdarbības aktivitātes indekss atrodas augstajā uzņēmējdarbības diapazonā, kas pārsniedz 55,0 %.

Aprīlī kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 3,569,9 miljardus juaņu, kas ir par 2,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā; pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija 0,03 %. Pēc atrašanās vietas pilsētu patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 3,102,6 miljardus juaņu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā; lauku patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 467,3 miljardus juaņu, kas ir par 3,5 % vairāk. Pēc patēriņa veida preču mazumtirdzniecības apjoms bija 3,1784 miljardi juaņu, kas ir par 2,0 % vairāk; ēdināšanas ieņēmumi bija 391,5 miljardi juaņu, kas ir par 4,4 %. Strauji pieauga pamatproduktu un dažu modernizētu preču pārdošanas apjomi. Sakaru iekārtu mazumtirdzniecības apjoms vienībām, kas pārsniedz noteikto izmēru, sporta, izklaides preču, graudu, eļļas, pārtikas un dzērienu preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga attiecīgi par 13,3 %, 12,7 %, 8,5 % un 6,4 %. No janvāra līdz aprīlim patēriņa preču kopējais mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 15 602,6 triljonus juaņu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ķīnas tiešsaistes mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 4,411 miljardus juaņu, kas ir par 11,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. No šīs summas fizisko preču tiešsaistes mazumtirdzniecības apjoms sasniedza 3,7356 miljardus juaņu, kas ir par 11,1 % vairāk un veidoja 23,9 % no kopējā patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoma. Laikā no janvāra līdz aprīlim pakalpojumu mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 8,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Augsto tehnoloģiju nozares investīcijas strauji pieauga no janvāra līdz aprīlim, valsts investīcijas pamatlīdzekļos (izņemot lauku mājsaimniecības) bija 14,4401 miljards juaņu, kas ir par 4,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā; neieskaitot investīcijas nekustamā īpašuma attīstībā, valsts investīcijas pamatlīdzekļos palielinājās par 8,9%. Pa nozarēm investīcijas infrastruktūrā palielinājās par 6,0%, investīcijas ražošanā - par 9,7%, bet investīcijas nekustamā īpašuma attīstībā samazinājās par 9,8%. Jaunbūvēto komercmājokļu pārdošanas platība bija 292,52 miljoni kvadrātmetru, kas ir par 20,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā; jaunu komercmājokļu pārdošanas apjoms bija 2806,7 miljardi juaņu, kas ir par 28,3% mazāk. Pa nozarēm investīcijas primārajā rūpniecībā palielinājās par 1,9%, sekundārajā rūpniecībā - par 13,0% un terciārajā rūpniecībā - par 0,3%. Privātās investīcijas palielinājās par 0,3%; neieskaitot investīcijas nekustamā īpašuma attīstībā, privātās investīcijas palielinājās par 7,2%. Investīcijas augsto tehnoloģiju nozarēs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 11,1 %, tostarp investīcijas augsto tehnoloģiju ražošanā un augsto tehnoloģiju pakalpojumos pieauga attiecīgi par 9,7 % un 14,5 %. Augsto tehnoloģiju ražošanas nozarē investīcijas aviācijā, kosmosa kuģu un iekārtu ražošanā, kā arī datoru un biroja iekārtu ražošanā pieauga attiecīgi par 49,6 % un 10,2 %; augsto tehnoloģiju pakalpojumu jomā investīcijas e-komercijas pakalpojumos un informācijas pakalpojumos pieauga attiecīgi par 27,6 % un 19,9 %. Aprīlī investīcijas pamatlīdzekļos (izņemot lauku mājsaimniecības) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,03 %.

Aprīlī kopējais preču importa un eksporta apjoms sasniedza 3,638,9 miljardus juaņu, kas ir par 8,0 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. No šīs summas eksports bija 2076,2 miljardi juaņu, kas ir par 5,1 % vairāk; imports bija 1562,7 miljardi juaņu, kas ir par 12,2 %. Importu un eksportu kompensēja tirdzniecības pārpalikums 513,5 miljardu juaņu apmērā. No janvāra līdz aprīlim kopējais preču importa un eksporta apjoms sasniedza 1,38053 triljonus juaņu, kas ir par 5,7 % vairāk. No šīs summas eksports bija 7811,3 miljardi juaņu, kas ir par 4,9 % vairāk; imports bija 5994 miljardi juaņu, kas ir par 6,8 %. No janvāra līdz aprīlim vispārējās tirdzniecības imports un eksports pieauga par 5,3 %, veidojot 65,1 % no kopējā importa un eksporta apjoma. Privāto uzņēmumu imports un eksports pieauga par 10,7 %, veidojot 54,6 % no kopējā importa un eksporta apjoma, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksports pieauga par 6,9 %, veidojot 59,2 % no kopējā eksporta apjoma.

Aptaujātais pilsētu bezdarba līmenis no janvāra līdz aprīlim samazinājās, un vidējais aptaujātais pilsētu bezdarba līmenis bija 5,2 procenti, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Aprīlī aptaujātais pilsētu bezdarba līmenis bija 5,0 procenti, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un iepriekšējā gadā. Aptaujātais vietējā reģistrētā darbaspēka bezdarba līmenis ir 5,1%; aptaujāto migrantstrādnieku bezdarba līmenis ir 4,9%, un aptaujātais migrantstrādnieku reģistrētā lauksaimniecības darbaspēka bezdarba līmenis ir 4,5%. Aptaujātais pilsētu bezdarba līmenis 31 lielākajā pilsētā bija 5,0 procenti. Vidējais darbinieku nedēļas darba laiks uzņēmumos valstī ir 48,5 stundas.

Aprīlī valsts patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 0,3 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī; par 0,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kas ir par 1,0 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Pēc kategorijām pārtikas, tabakas un alkohola cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 1,4 %, apģērbu cenas pieauga par 1,6 %, mājokļu cenas par 0,2 %, ikdienas preču un pakalpojumu cenas par 1,4 %, transporta un sakaru cenas par 0,1 %, izglītības, kultūras un izklaides cenas par 1,8 %, medicīniskās aprūpes cenas par 1,6 % un citu preču un pakalpojumu cenas par 3,8 %. Starp pārtikas, tabakas un alkohola cenām svaigu augļu cenas samazinājās par 9,7 %, graudu cenas pieauga par 0,5 %, svaigu dārzeņu cenas pieauga par 1,3 % un cūkgaļas cenas pieauga par 1,4 %. Neskaitot pārtikas un enerģijas cenas, PCI pamatindekss salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 0,7 %, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. No janvāra līdz aprīlim Ķīnas patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 0,1 procentu. Aprīlī valsts ražotāju cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 2,5 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī; par 0,2 %. Rūpniecības ražotāju iepirkuma cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 3,0 % un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – par 0,3 %. No janvāra līdz aprīlim ražotāju cenas un iepirkuma cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās attiecīgi par 2,7 procentiem un 3,3 procentiem. Kopumā valsts ekonomika aprīlī darbojās nevainojami, lai gan daži rādītāji, salīdzinot ar svētku mēnesi, tajā pašā gada bāzē augstāku izaugsmi, ir palēninājušies, taču rūpniecības, eksporta, nodarbinātības, cenu un galveno rādītāju, piemēram, kopējās uzlabošanās, jaunās kinētiskā enerģijas pieaugums saglabājas straujš, valsts ekonomika turpina atgūties, uzkrājas pozitīvie faktori. No otras puses, mums jāatzīst, ka ārējā vide ir ievērojami sarežģītāka, bargāka un nenoteiktāka, un ekonomika joprojām saskaras ar daudzām grūtībām un izaicinājumiem, neskatoties uz tās noturīgo atveseļošanos un uzlabojumiem. Nākamais posms ir ievērot Sji Dzjiņpina principus, jauno sociālisma ēru ar ķīniešu īpatnībām kā vadlīnijām, pilnībā īstenot centrālās komitejas politiskā biroja konferences garu, ievērot centienus uzlabot stabilitāti darbā, vienmēr būt tonizētam, pilnīgam, precīzam, pilnībā īstenot jauno attīstības koncepciju, paātrināt jauna attīstības modeļa izveidi, censties veicināt augstas kvalitātes attīstību, efektīvi īstenot makroekonomikas politiku, nostiprināt un stiprināt ekonomikas atveseļošanās impulsu, turpināt veicināt ekonomikas īstenošanu, nodrošinot efektīvu kvalitāti un kvantitāti, saprātīgu izaugsmi.